I.DAĻA: ZELTS

Ķipa pacēlu loteriju pieczvaigžņu hotelī
Nespēlēju kotletes un jau taisu motrepu
Stāja gatava ordenim, it kā nēsātu korseti
Un, par spīti tam, es pārzīmēju savu portretu – tāpēc, ka

Viss, kam pieskaros, tas paliek zelts
Tas ir mans dzīves ceļš
Kādam tas ir balts, kādam tas ir melns
Un es teikšu to, kas bija nepateikts
Daru to, ko nepaveica pats velns
Pasmaidi veiksmei
Viss, kam pieskaros, tas paliek zelts
Tas ir mans dzīves ceļš
Kādam tas ir balts, kādam tas ir melns
Un es teikšu to, kas bija nepateikts
Daru to, ko nepaveica pats velns
Pasmaidi veiksmei

Ei, ei, ei, ei (Pasmaidi veiksmei)
Ei, ei, ei, ei (Pasmaidi, pasmaidi, pasmaidi veiksmei)

Es vienmēr esmu bijis uzticams, ne vienmēr uzticīgs
Pirmais iespaids man nešķiet vairs tik iespaidīgs (Nē)
Bērnībā mani sita apzinīgi
Tāpēc neizaugu pārdrošs, toties bezbailīgs (Ye)
Jā, man kādreiz nebija naudas, tāpēc nebaidos būt bomzis (Mm)
Kad mācījos klavieres, spēlēt iemācījos kompi (Okay, let’s go)
Kuces prātu jauc, un par to nemaz nav šaubu
Vecīt, jā, es bieži raudu, bet vēl biežāk pelnu naudu
Manā Revolutā divdesmit ļami (Ko, bļa?)
Pamodos (Suka, bļaģ)
Jāiet haslot tālāk, pārāk bieži sēžu bārā (Uh, uh)
Tas jau paliek tā – ne pārāk (Uh)
Jūtos viens, pat tad, kad barā (Uh)
Tāpēc izolējos bieži, lai nav tā, ka domas peld
Tas, ko izvēlējos nodropot, lai paliek nepacelts
Skaņas pilni spaiņi, un šito aku neizsmelt joprojām
Viss, kam pieskaros, tas paliek zelts

II.DAĻA: PASAKA (FEAT. DŽŪ)

[DŽŪ]

Tukšā pilsētā es ar tevi divatā
Sajūta kā pasakā
Lietus vasarā paslēpj manas asaras
Mīlu tevi tik un tā 

[TSM]

(Es gribu, lai tu zini, ka es mīlu tevi)
Tu vari darīt visu, ko tu gribi (Mm)
Teica sencis pirms divdesmit gadiem (Ļoti sen)
Tu nespēj iztēloties, kam es gāju cauri (Wow)
Šo tēzi mēģinot pierādīt radiem
Skatos uz to, kā skatītāji uz mani skatās (Uu)
Es tikai saku, ko es domāju, bet manī klausās
Es mīlu kā es protu – tad saraujos, tad izstiepjos
Es esmu, kas es esmu, nevis izliekos
Manas dienas ir garas, kamēr gadi ir īsi
Mani pacani bīsti, un pa dzīvi mēs klīstam
Un ne vienmēr ir pa ceļam, dažus prosta neatzīstu
Man ne visai patīk cilvēki, kas nemak būt īsti
Bet man piedur šitās maskas – nu tā, ka Mega
Kas citam Zorro, man – Diego de la Vega
Varētu nošaut vainīgo pie šitā visa
Tikai spoguli žēl

Tas ir es, nevis tēls
Sencim paveicās ar dēlu
Tas ir tests pasaulei
Iztukšo un salej vēl
Taisu labi, nevis jēli
Tāpēc piegādāju cēli
Laboju, kas sabojāts
Un daru to pirms ir par vēlu
Tas ir es, nevis tēls
Sencim paveicās ar dēlu
Tas ir tests pasaulei
Iztukšo un salej vēl
Taisu labi, nevis jēli
Tāpēc piegādāju cēli
Laboju, kas sabojāts
Un daru to pirms ir par vēlu

Bet nekad nav par vēlu
Nekad nesaki nekad, jo nekad ir vienmēr, šarī?
Viss, kas man uz mūžu – tā ir draudzība
Kurā pat pazaudēt sevi nešķiet bailīgi
Un arī veiksmei es neapsolu smaidīt
Neaizmirsti – kaisle nav laulība
Pie tā katra ģimene ir nemainīgi vainīga
Dievišķi salauzta un velnišķīgi laimīga

[DŽŪ]

Tukšā pilsētā es ar tevi divatā
Sajūta kā pasakā
Lietus vasarā paslēpj manas asaras
Mīlu tevi tik un tā

[SKIT]

(She ain’t nobody elses)
(I’m proud to say she’s mine)
(She ain’t nobody elses)