[SERPENTĪNS]
Ja tu vēl skaiti, cik tev rindas kladē, nerunā par haslu
Vairs neskaitu pantus, neskaitu demkas, neskaitu datumus
Ņemu visu, ko redzu, pēc manis paliek tikai vakuums
Smiekli nāca par mani – tagad viņi saskumst
Puikas nāk scēnā svaigi, bet stafs ir sapuvis
Daru zem spiediena, bet bez spriedzes
Nogalinu bītu un pat nenolieku ziedus
Iespējas kā grami – rajons prasa tikai vienu
Turpinu graindot – viss, kas traucē, man ir tikai stragls katru dienu
Tam ar haslu pāri šļūcu
808 turbīnas zem mana kapota rūc
Šis ir mega starp grandiem
Piegādāju stafu, soma pilna sampliem
Es dzīvoju ātri, skrienu jums pāri
Houmijiem studijā spridzinu bārus
Izģērbju vārdus, dedzinu drānas
Kāvēju grafiku, piedzenu plānu
Operēju centrāles – es smejos, kamēr viņi cenšās
Dokumentēju stilu, atstāju vēsturi šajās lentās

[TSM]
Baltais puika pilsētā ar vistumšāko stafu
Manā balsī dzirdi rētas, manās acīs spīd darbs
Es nodzēšu pēdas, aiz manis paliek tikai nakts
Kad maģija skaita uz bīta, tas ir dzimumakts
Sounds tik neparasts
Nevis džeza, bet industrijas standarts
Jā, mēs naudu taisām ar artu, suka
Tagad vērīgi skaties un mācies, šī ir jaunā vecā skola
Manas acis redzēja vairāk sūdus nekā Nike zole
Ielu farmācija
Tā sen jau kļuva par tradīciju
Un neskaitāmo depresiju
Šeit izārstēs ar amnēziju
Bet aizmirst nevar ambīcijas
Tādus, kā mūs, ķer policija
Nē, man nav žēl ne kripatiņu
Es brokastīs ēdu munīciju